Elpceļu struktūra
Gaisu parasti ieelpo caur degunu. Bet, kad ķermenim vajag vairāk gaisa, deguns ne vienmēr spēj pietiekami labi piepildīt plaušas ar gaisu. Tāpēc reizēm nepieciešams elpot caur muti, it īpaši fiziskas slodzes laikā.
Caur degunu vai muti ievilktais gaiss nonāk trahejā jeb elpvadā. Traheja sadalās labajā un kreisajā galvenajā bronhu zarā. Lielie bronhi ved uz plaušām, kur tie sazarojas arvien mazāki. Vismazākajiem bronhu zariņiem galā ir sīki gaisa pūslīši, ko sauc par alveolām.
Normālās plaušās ir vairāk nekā 300 miljonu šo sīko gaisa pūslīšu. Ja tos atvērtu un izklātu, to kopējā platība būtu kā diviem tenisa kortiem!
Alveolas atgādina sīkus vīnogu ķekariņus, kas pieķērušies bronhiem. Katru gaisa pūslīti ieskauj sīki asinsvadi. Tajos ieelpotais skābeklis apmainās ar ogļskābo gāzi.
Gaiss, ko elpojam, satur skābekli. Skābeklis ir gāze, kas apgādā organismu ar enerģiju. Tas asinsvados nonāk no plaušās esošajiem sīkajiem gaisa pūslīšiem.
Savukārt ogļskābo gāzi ķermenis ražo kā atliekvielu. Lai izvadītu ogļskābo gāzi, tā no visa ķermeņa nonāk elpceļu sīkajos asinsvados. Ogļskābā gāze no asinīm tiek izvadīta caur elpceļiem – tā iekļūst alveolās un tiek izelpota no plaušām.
Lai ķermenis darbotos pareizi, ļoti svarīgs ir regulārs skābekļa ieelpošanas un ogļskābās gāzes izelpošanas ritms.
How our airways are built:
- Nose
- Mouth
- Throat
- Windpipe (trachea)
- Lung
- Bronchial tubes (bronchi)
Elpceļu funkcija
Plaušu uzdevums ir uzņemt skābekli un izvadīt no ķermeņa ogļskābo gāzi. Skābeklis ir ieelpotā gaisa sastāvā, un tas sniedz mums enerģiju. Savukārt ogļskābā gāze ir organisma atliekviela. Lai mūsu ķermenis darbotos pareizi, skābeklim ir jānonāk asinīs un ogļskābā gāze ir jāizvada no asinīm regulārā ritmā.
Kā elpceļi aizsargā sevi pret kairinātājiem?
Elpceļi dažādos veidos aizsargājas pret kairinātājiem.
Deguns
Deguns elpojot darbojas kā filtrs, kas neļauj nevēlamām lielākām daļiņām iekļūt tālāk elpceļos.
Gļotas un skropstiņas
Ja kaitinātājs nonāk bronhos, tas pieķeras plānam gļotu slānītim, kas izklāj bronhus no iekšpuses. Šīs gļotas dēvē arī par krēpām. Bronhu iekšpusē ir mazi matiņi, saukti par skropstiņām, kas pastāvīgi virza krēpas augšup virzienā uz muti. Skropstiņas pārvieto krēpas no bronhiem uz rīkli, kur krēpas tiek norītas. Mūsu ķermenis to dara instinktīvi.
Klepošana
Cits elpceļu aizsargmehānisms ir klepošana. Klepus rodas bronhu kairinājuma rezultātā. Klepošana ļauj krēpas no elpceļiem izvadīt ātrāk nekā skropstiņu kustēšanās.