Kas ir klepus?
Klepus ir reflekss jeb spontāna, automātiska ķermeņa reakcija. Līdzīgi kā citi refleksi, piemēram, šķaudīšana vai mirkšķināšana, klepošana aizsargā ķermeni, šajā gadījumā elpceļus, pret kairinātājiem. Mūsu elpošanas ceļos ir nervi, kas pamana kairinātājus un nosūta signālu galvas smadzenēm. Smadzenes, uz to reaģējot, savukārt sūta signālu krūškurvja sienas un vēdera muskuļiem, kas liek tiem strauji un spēcīgi sarauties un veikt dziļu ieelpu. Tam seko strauja un spēcīga izelpa, lai tādējādi mēģinātu atbrīvoties no kairinātāja.
Šo iedarbīgo un gandrīz acumirklīgo reakciju sauc par klepu. Klepojot gaiss un sīkās daļiņas no elpceļiem var izšauties ar ātrumu līdz 80 kilometriem stundā.
Kāpēc mēs klepojam?
Klepošana palīdz attīrīt elpceļus no tādiem kairinātājiem kā putekļiem un citiem toksīniem. Tāpat klepošana palīdz izvadīt no elpceļiem krēpas. Parasti elpceļi ražo nelielu daudzumu krēpu, kas uztur tos mitrus un plānā slānītī izklāj bronhus.
Šis krēpu slānis darbojas kā aizsargbarjera pret ieelpotajiem kairinātajiem. Tas ir vajadzīgs, lai nepieļautu ieelpoto kairinātāju pieķeršanos elpceļiem. Bronhos ir mazi matiņi jeb skropstiņas, kas pastāvīgi virza krēpas augšup virzienā uz mutes dobumu. Skropstiņas pārvieto krēpas no bronhiem uz rīkli, kur krēpas tiek norītas. Ik pa laikam ieklepojoties, krēpas tiek sakustinātas, un šādam klepum nav nelabvēlīgas ietekmes uz organismu.
- Bronhu caurulītes iekšpuse
- Neliels daudzums krēpu
- Skropstiņas
- Bronhu cauruļu oderējums