Akūts bronhīts
Kas ir akūts bronhīts?
Akūts bronhīts ir infekcija, kas skar bronhus. Tas parasti rodas pēkšņi un ilgst no trim līdz desmit dienām. Taču klepus var saglabāties un krēpas var veidoties vēl vairākas nedēļas pēc infekcijas beigām.
Akūta bronhīta cēloņi
Akūtu bronhītu parasti izraisa inficēšanās ar respiratoro jeb elpceļu vīrusu. Dažreiz cēlonis var būt bakteriāla infekcija, bet tā notiek mazāk nekā 10% gadījumu. Akūts bronhīts var rasties, arī ieelpojot kairinātājus, piemēram, tabakas dūmus, izgarojumus, putekļus un gaisa piesārņojumu.
Akūta bronhīta ietekme uz organismu
Infekcija parasti sākas degunā vai rīklē un pāriet uz bronhiem. Mēģinot uzveikt infekciju, organisms izraisa bronhu pietūkumu, kas savukārt ierosina klepu. Reizēm klepus var būt sauss, bet parasti atklepojas krēpas. Bronhu iekaisuma dēļ arī samazinās gaisa plūsma bronhos. Tas var izraisīt sēkšanu, spiedošu sajūtu krūtīs un apgrūtinātu elpošanu. Galu galā imūnsistēma uzveic infekciju.
Akūta bronhīta simptomi
Visbiežākie akūta bronhīta simptomi:
- Atklepojas krēpas, kas var būt dzeltenā vai zaļā krāsā. Akūts bronhīts parasti ilgst trīs līdz desmit dienas. Taču klepus var ilgt un krēpas var veidoties vēl vairākas nedēļas pēc infekcijas beigām.
- Sāpes ribās ilgstošas klepošanas dēļ
- Sēcoša vai svilpjoša skaņa elpojot
- Iesnas un aizlikts deguns, sākas dažas dienas pirms simptomiem krūškurvī
- Nogurums vai spēka trūkums
- Samazināts aktivitātes līmenis
Akūta bronhīta smaguma pakāpe
Akūts bronhīts ir īslaicīgs un parasti neizraisa paliekošas elpošanas problēmas. Taču pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu vai citām nozīmīgām veselības problēmām var attīstīties smagas komplikācijas, piemēram, pneimonija vai elpošanas mazspēja. Pacientu grupas, kam pastāv nopietnu veselības problēmu risks akūta bronhīta gadījumā:
- Gados vecāki pacienti
- Mazi bērni
- Pacienti ar citām nopietnām saslimšanām, piemēram, vēzi vai cukura diabētu
- Pacienti, kuri nav potēti pret gripu, pneimoniju un garo klepu
Akūta bronhīta riska faktori
Akūta bronhīta riska faktori ir šādi:
-
Ciešs kontakts ar saaukstēšanās vai akūta bronhīta slimnieku
-
Nav veiktas vecumam atbilstošās potes
-
Pakļaušana tabakas dūmu, izgarojumu, putekļu un gaisa piesārņojuma ietekmei
Profilakse
Šie pasākumi var mazināt risku saslimt ar akūtu bronhītu.
-
Regulāri mazgājiet rokas, lai mazinātu saskarsmi ar vīrusiem un baktērijām.
-
Katru gadu vakcinējieties pret gripu.
-
Pārrunājiet ar ārstu, vai Jums vajadzētu vakcinēties pret pneimoniju, it īpaši pēc 60 gadu vecuma.
-
Atmetiet smēķēšanu.
-
Valkājiet aizsargmasku virs mutes un deguna, kad izmantojat plaušas kairinošas vielas, piemēram, krāsu, krāsas noņemšanas līdzekli vai laku.
Kad vērsties pie ārsta?
Vērsieties pie ārsta, ja domājat, ka Jums vai Jūsu bērnam ir akūts bronhīts, un simptomi nepāriet.