Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.

Pneimonija

Kas ir pneimonija?

Tāpat kā bronhīts, pneimonija jeb plaušu karsonis ir infekcija, kas skar elpceļus aiz rīkles. Taču pneimonija iekļūst elpceļos dziļāk nekā bronhīts.  

Illustration of man coughing up mucous, which is a symptom of pneumonia
Illustration of man coughing up mucous, which is a symptom of pneumonia

Pneimonijas cēloņi

Pneimoniju izraisa apakšējo elpceļu inficēšanās ar baktērijām, vīrusiem vai sēnēm. Baktērijas ir biežākais pneimonijas cēlonis pieaugušajiem. Savukārt no vīrusiem, kas var inficēt elpceļus un izraisīt pneimoniju, visizplatītākais pieaugušajiem ir gripas vīruss. 

Pneimonijas ietekme uz organismu

Apakšējo elpceļu infekcija izraisa iekaisumu gaisa pūslīšos jeb alveolās. Iekaisuma dēļ alveolas piepildās ar šķidrumu un strutām.  

Pneimonijas simptomi

Līdzīgi kā bronhītam, pneimonijas simptomi parasti ietver sausu vai mitru klepu un drudzi. Var būt arī drebuļi un apgrūtināta elpošana. 

Pneimonijas smaguma pakāpe

Pneimonijas simptomi var būt gan viegli, gan smagi. Pneimonijas smaguma pakāpi ietekmē daudzi faktori, tostarp elpceļu infekcijas ierosinātāja veids, pacienta vecums un vispārējais veselības stāvoklis. Pneimonija mēdz noritēt smagāk bērniem līdz 5 gadu vecumam, pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, pacientiem ar noteiktām citām slimībām, piemēram, sirds mazspēju, cukura diabētu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), vai personām ar novājinātu imūnsistēmu.

Pneimonijas riska faktori

Risku saslimt ar pneimoniju var paaugstināt daudzi faktori, piemēram, vecums un citas veselības problēmas. 

Pneimonija var rasties jebkurā vecumā. Taču šīm divām vecuma grupām ir lielāks risks saslimt ar pneimoniju, kā arī ciest no smagākiem simptomiem:

  • Zīdaiņi līdz divu gadu vecumam, jo viņu imūnsistēma vēl attīstās.  

  • Pacienti pēc 65 gadu vecuma, jo novecojot viņu imūnsistēma sāk mainīties. 

Citi faktori, kas palielina risku saslimt ar pneimoniju

  • Smēķēšana 

  • Nesen slimots ar gripu  

  • Elpceļu saslimšanas, piemēram, astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), bronhektāze vai cistiskā fibroze (mukoviscidoze) 

  • Ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļā, it īpaši ar plaušu ventilēšanas iekārtu  

  • Grūtības klepot, piemēram, insulta dēļ  

  • Apgrūtināta rīšana  

Profilakse

  • Vakcīnas var palīdzēt izvairīties no konkrētiem pneimonijas veidiem. Ir pieejamas vakcīnas pret pneimoniju, ko ierosina pneimokoku baktērijas vai gripas vīruss. Ar vakcinēšanos nevar novērst visus inficēšanās gadījumus. Taču tad, ja ar pneimoniju saslimst pēc vakcinēšanās, tās simptomi mēdz būt vieglāki, īslaicīgāki un ar mazāk nopietnām komplikācijām nekā nevakcinētiem pacientiem.  

  • Cits veids, kā izvairīties no saslimšanas ar pneimoniju, ir ievērot atbilstošu higiēnu, piemēram, mazgāt rokas ar ziepēm, lai iznīcinātu mikrobus. 

  • Nesaslimt ar pneimoniju palīdz atturēšanās no smēķēšanas, jo smēķēšana samazina elpceļu spēju filtrēt mikrobus un aizsargāties pret tiem.  

  • Palīdz arī imūnsistēmas stiprināšana ar fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu.  

Nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja Jums vai Jūsu bērnam ir šādi simptomi: 

augsta ķermeņa temperatūra, spēcīgi drebuļi, mitrs klepus, kas nemazinās vai pat pastiprinās, elpas trūkums parastu ikdienas aktivitāšu laikā, sāpes krūtīs elpojot vai klepojot, pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās pēc saaukstēšanās vai gripas.