Saaukstēšanās
Kas ir saaukstēšanās?
Saaukstēšanās ir pēkšņa deguna, rīkles un bronhu infekcija.
Saaukstēšanās cēloņi
Saaukstēšanos parasti izraisa vīrusi. Ir vairāk nekā 200 dažādi vīrusi, kas var ierosināt saaukstēšanos.
Ar saaukstēšanos slimo cilvēki visā pasaulē. Saslimt var jebkurā gadalaikā, taču visbiežāk ar saaukstēšanos slimo ziemā, tas ir, galvenokārt no oktobra līdz martam, kā arī lietus sezonā.
Saaukstēšanos ierosinošie vīrusi izplatās ar maziem gaisa pilieniem, kas izdalās, šķaudot, klepojot vai šņaucot degunu. Ar saaukstēšanos var inficēties, kad blakus esošs saaukstēšanās slimnieks nošķaudās, klepo vai šņauc degunu, vai arī pieskaroties acīm, degunam vai mutei pēc saskarsmes ar kādu priekšmetu, uz kura atrodas saaukstēšanās vīruss, piemēram, rotaļlietu vai durvju rokturi.
Vecāki bieži inficējas no bērniem, kuriem saaukstēšanās parasti ir pielipusi no citiem bērniem. Saaukstēšanās var strauji izplatīties skolās vai bērnudārzos. Visaugstāko inficēšanas risku slimnieki rada pirmajās divās līdz trijās slimības dienās. Pēc pirmās nedēļas saaukstēšanās parasti vairs nav lipīga.
Saaukstēšanās ietekme uz organismu
Infekcija parasti vispirms skar rīkli un pēc tam degunu.
Saaukstēšanās simptomi
Saaukstēšanās visbiežāk izraisa deguna aizlikumu vai deguna tecēšanu un šķaudīšanu. Bieži simptomi ir arī nieze rīklē un klepus.
Klepus parasti sākas ar īsu sausā klepus posmu, kas nākamo divu dienu laikā pāriet mitrā klepū, un tad atkal atgriežas sauss klepus.
Citi simptomi ir, piemēram, galvassāpes, nogurums, muskuļu sāpes un ēstgribas zudums.
Pieaugušajiem un vecākiem bērniem saaukstēšanās lielākoties noris bez drudža vai ar nelielu drudzi. Maziem bērniem bieži ir paaugstināta temperatūra robežās no apmēram 37,7 līdz 38,8 °C. Viens simptoms nereti ir izteiktāks par pārējiem un simptomi saaukstēšanās gaitā parasti mainās.
Visvairāk simptomi izpaužas divas līdz četras dienas pēc saaukstēšanās sākuma. Pieaugušajiem simptomi parasti pāriet pēc septiņām līdz desmit dienām. Taču klepus var saglabāties ilgāk, piemēram, līdz trim nedēļām. Bērniem saaukstēšanās norit ilgāk nekā pieaugušajiem un parasti pāriet desmit līdz piecpadsmit dienu laikā,) bet klepus ilgst vidēji 25 dienas.
Saaukstēšanās smaguma pakāpe
Citādi veselīgiem cilvēkiem saaukstēšanās pāriet bez ārstēšanas, proti, pēc dažām dienām tā vairumā gadījumu beidzas. Taču pieaugušajiem un bērniem ar astmu saaukstēšanās ir visbiežākais sēkšanas un astmas lēkmju iemesls. Turklāt saaukstēšanās var izraisīt arī potenciāli nopietnākas bakteriālās infekcijas, piemēram, sinusītu jeb deguna blakusdobumu iekaisumu, ausu infekcijas, bronhītu un pneimoniju.
Pacientu grupas, kam ir vislielākais saaukstēšanās komplikāciju risks
-
Bērni līdz divu gadu vecumam
-
Grūtnieces
-
Personas, kas vecākas par 60 gadiem
-
Pacienti ar ilgstošām elpceļu saslimšanām, piemēram, astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS)
-
Pacienti ar ilgstošām sirds vai nieru slimībām
-
Pacienti ar cukura diabētu vai citiem vielmaiņas traucējumiem
-
Pacienti ar imūnsistēmu novājinošām slimībām
-
Pacienti, kuri lieto imūnsistēmu nomācošas zāles
Saaukstēšanās ir visbiežākais iemesls, kāpēc bērni neapmeklē skolu un pieaugušie neierodas darbā.
Saaukstēšanās riska faktori
Bērniem saaukstēšanās rodas biežāk nekā pieaugušajiem. Pieaugušie ar saaukstēšanos slimo divas vai trīs reizes gadā, bet bērni var saslimt līdz pat astoņām reizēm gadā.
Profilakse
Lai mazinātu risku saaukstēties, pieaugušajiem un bērniem jāmazgā rokas pēc deguna šņaukšanas, autiņu mainīšanas, pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas un ēdiena gatavošanas. Regulāri jātīra bieži skartas virsmas, piemēram, ūdens krāni vai durvju rokturi. Koplietojamu auduma dvieļu vietā var izmantot papīra dvieļus.
Imūnsistēmas stiprināšana var palīdzēt organismam pretoties infekcijām. Imūnsistēmu var stiprināt izvairīšanās no pasīvās smēķēšanas, jo tā var izraisīt dažādas veselības problēmas, arī saaukstēšanos. Tāpat imūnsistēmai var palīdzēt, lietojot daudz šķidruma un atvēlot pietiekamu laiku miegam.
Kad vērsties pie ārsta?
Vairums saaukstēšanās simptomu pāriet nedēļas laikā. Taču, ja Jums vai Jūsu bērnam ir apgrūtināta elpošana vai stāvoklis nav uzlabojies pēc septiņām līdz desmit dienām, ieteicams vērsties pie ārsta.